Kā uzlabot kredītvēsturi: soļi, kas tiešām strādā

Ko nozīmē uzlabot kredītvēsturi un ko tas nenozīmē

Frāze kā uzlabot kredītvēsturi praksē nozīmē vienu no divām lietām. Vai nu cilvēks vēlas, lai pazūd kāds negatīvs ieraksts, vai arī vēlas, lai nākamajā reizē viņa situācija izvērtējumā izskatītos labāk. Pirmais parasti nav iespējams. Otrais gandrīz vienmēr ir.

Kredītvēsture nav atzīme un nav punktu skaits, ko var pacelt ar vienu darbību. Tas ir faktu saraksts: kādas saistības tev ir bijušas, cik lielas, vai maksājumi veikti laikā un kā katra saistība beigusies. Korektu ierakstu neviens nedzēš pēc pieprasījuma, un uzņēmums, kas par maksu sola vēsturi notīrīt, sola to, ko izdarīt nevar. Labot var kļūdainu vai novecojušu informāciju, nevis nepatīkamu patiesību.

Tas, kas patiešām mainās, ir kopējā aina. Jo tālāk pagātnē paliek kavējums un jo garāka aiz tā ir jauna, tīra maksājumu rinda, jo mazāk sver vecais ieraksts. Šo procesu var paātrināt ar apzinātu rīcību, taču tas mērāms mēnešos, nevis dienās.

Godīgs brīdinājums jau sākumā. Neviens raksts nevar apsolīt, ka pēc šiem soļiem tev apstiprinās aizdevumu. Lēmumu katrā gadījumā pieņem konkrētais aizdevējs, izvērtējot kredītspēju. Šeit ir tikai tas, kas ir tavās rokās.

Pirmais solis: apskati savus datus, nevis mini

Vairums cilvēku sāk ar pieteikumu un tikai pēc atteikuma sāk domāt, kas varētu būt nepareizi. Loģiskā secība ir pretēja. Vispirms jāzina, kas par tevi ir pierakstīts, un tikai tad jāplāno, ko ar to darīt.

Savus datus Latvijā var apskatīt pats. Informācija ir sadalīta starp vairākiem avotiem: daļa glabājas Latvijas Bankas Kredītu reģistrā, daļa kredītinformācijas birojos, ar kuriem strādā arī nebanku aizdevēji. Pilnai ainai jāieskatās ne tikai vienā vietā. Kā to izdarīt soli pa solim, aprakstīts rakstā Kredītinfo pārbaude.

Savu datu apskate ir mīkstā pārbaude un pati par sevi vēsturi nepasliktina. Tāpēc no tās nav ko baidīties. Praksē pārskatā samērā bieži atklājas kaut kas negaidīts: aizmirsts sakaru operatora rēķins, sen slēgts līgums, kas joprojām rādās kā aktīvs, vai summa, kas neatbilst tam, ko esi samaksājis.

Ja atrodi kļūdu, to var apstrīdēt, iesniedzot pierādījumus. Izlabots nepareizs ieraksts maina ainu vairāk nekā jebkurš jauns pieteikums, un tas ir vienīgais gadījums, kad ieraksts tiešām pazūd ātri.

Cik ilgi ieraksti paliek redzami

Tieši par šo jautājumu klīst visvairāk nepatiesas informācijas, tāpēc te ir konkrēti termiņi, kas noteikti Latvijas likumos.

Saskaņā ar Kredītu reģistra likumu ziņas par klienta saistībām Latvijas Bankas Kredītu reģistrā glabājas 10 gadus pēc saistību beigu datuma vai pēc dienas, kad tiesības un pienākumus pārņēmusi cita persona.

Kredītinformācijas birojos kārtība ir citāda un to nosaka Kredītinformācijas biroju likums. Ja parāds ir samaksāts vai saistība izbeigta, dati par to glabājas 5 gadus no šā brīža, bet ne ilgāk par 10 gadiem no pirmās maksājuma kavēšanas dienas. Ja parāds paliek nesamaksāts, dati glabājas 10 gadus no pirmās kavēšanas dienas.

No šiem termiņiem izriet secinājums, kas ir svarīgāks par pašiem skaitļiem. Samaksāts parāds ne tikai izskatās labāk, bet arī ātrāk pazūd no redzesloka. Nesamaksāta saistība paliek redzama pilnu termiņu, un tas neapstājas tikai tāpēc, ka tu par to vairs nedomā. Gaidīšana nav stratēģija.

Sakārto aktīvos parādus pareizā secībā

Ja ir vairākas kavētas saistības, gandrīz nekad nav iespējams nokārtot visas uzreiz. Tāpēc svarīga ir secība.

Sāc ar tām saistībām, kurās situācija vēl var pasliktināties: kavējums ir nesens, soda procenti krājas vai lieta drīz nonāks piedziņā. Katra diena šeit maksā reālu naudu. Pēc tam nāk mazās summas, kuras var slēgt pilnībā, jo katrs pilnībā nokārtots ieraksts maina statusu no „nesamaksāts“ uz „samaksāts“. Vecie, jau piedziņā esošie parādi parasti ir pēdējie, jo tur situācija vairs strauji nemainās.

Ja saproti, ka nākamo maksājumu nevarēsi veikt, sazinies ar kreditoru pirms termiņa, nevis pēc tā. Vienošanās par pagarinājumu vai grafiku ir daudz labāka nekā klusēšana, jo kavējums, kas nerodas, nav jālabo. Praktiskas iespējas un to, ko drīkst prasīt aizdevējam, esam apkopojuši rakstā Ko darīt, ja nevari atmaksāt kredītu.

Ja maksājumi jau tiek segti ar jauniem aizņēmumiem, tā vairs nav vēstures problēma, bet gan struktūras problēma, un to risina citādi. Tādā gadījumā vispirms jāpārtrauc cikls un tikai pēc tam jādomā par vēsturi.

Kas palīdz un kas kaitē: pārskats

Daļa rīcību uzlabo ainu, daļa to pasliktina, un dažas šķiet loģiskas, bet strādā pretēji. Zemāk apkopotas biežākās situācijas un tas, cik ātri sekas kļūst redzamas.

Divas rindas ir vērts izlasīt divreiz. Pirmā ir pieteikumu skaits: katrs pieteikums atstāj pēdas, un daudz pieprasījumu īsā laikā izvērtējumā izskatās kā pazīme, ka nauda ir vajadzīga steidzami. Otrā ir gaidīšana. Neviens termiņš nesāk tecēt no brīža, kad tu par parādu aizmirsti.

Reāls plāns pa mēnešiem

Kredītvēstures sakārtošana ir maratons ar redzamiem starpposmiem. Zemāk ir plāns, kas balstās uz to, cik ātri dati reāli atjaunojas un cik ātri veidojas jauna maksājumu vēsture. Tas nav garantija, bet gan reālistisks orientieris.

Pirmajos mēnešos vislielākā vērtība ir tam, ka situācija pārstāj pasliktināties. Tas nav iespaidīgs rezultāts, bet bez tā pārējais nestrādā.

Otrs, ko šis plāns parāda, ir tas, ka uzkrājums nav greznība. Neliela rezerve neparedzētiem izdevumiem ir tieši tas, kas neļauj vienam saplīsušam ledusskapim atgriezt tevi tur, kur biji pirms gada.

Kļūdas, kas iznieko iepriekšējo darbu

Pirmā kļūda ir maksāt par vēstures notīrīšanu. Ja kāds solās izņemt korektu ierakstu no reģistra, tas ir vai nu maldinājums, vai krāpniecība. Labot var tikai to, kas ir nepareizs, un to tu vari izdarīt pats.

Otrā kļūda ir sūtīt pieteikumus visur pēc kārtas, cerot, ka kāds apstiprinās. Tas ne tikai reti palīdz, bet arī pasliktina ainu, jo pieprasījumu virkne īsā laikā ir signāls par finansiālu spiedienu.

Trešā kļūda ir domāt, ka jauns aizņēmums pierāda maksātspēju. Aizdevums, ko ņem, lai kaut ko pierādītu, nevis lai segtu konkrētu vajadzību, ir dārgs eksperiments. Ātrie kredīti ir instruments īslaicīgai un skaidri saprotamai vajadzībai, nevis rīks vēstures labošanai. Ja mērķis ir sakārtot vēsturi, pauze pieteikumos strādā labāk nekā jebkurš jauns līgums.

Ceturtā kļūda ir sakārtot vēsturi un pēc tam atgriezties pie tiem pašiem ieradumiem. Pamatprincipi, kas notur rezultātu, ir apkopoti rakstā par atbildīgu aizņemšanos, un tie ir vienkārši: aizņemties tikai konkrētam mērķim, zināt kopējo atmaksājamo summu un rēķināt maksājumu no reāliem, nevis cerētiem ienākumiem.

Kad vēsture ir sakārtota: ko darīt tālāk

Kad kavējumu vairs nav un ir izveidojusies stabila maksājumu vēsture, mainās ne tikai atbilde uz pieteikumu, bet arī cena. Zemāks risks aizdevējam nozīmē zemāku gada procentu likmi tev, un tieši tur slēpjas šī darba finansiālā vērtība.

Praktisks ieteikums: pirms nākamā lielāka pieteikuma vēlreiz apskati savus datus un pārliecinies, ka visi nokārtotie parādi tiešām ir atzīmēti kā samaksāti. Ne vienmēr atjaunināšana notiek uzreiz, un maksājuma apliecinājums, kas tev ir saglabāts, šādā sarunā ir vērtīgs.

Un vēl viena lieta, ko ir vērts pateikt skaļi. Sakārtota kredītvēsture nav iemesls aizņemties. Tā ir iespēja, kas paliek pieejama tad, kad tā tiešām būs vajadzīga, un daudziem cilvēkiem vislabākais rezultāts pēc šī procesa ir tas, ka nākamais kredīts vairs nav nepieciešams vispār.