Redakcija: kas veido Kredītbāzes saturu

Kas ir Kredītbāze un kas mēs neesam

Kredītbāze ir latviešu valodā veidota patēriņa kredītu salīdzināšanas un izglītošanas vietne. Mēs apkopojam aizdevēju nosacījumus vienā salīdzinājuma tabulā, skaidrojam, kā tiek rēķinātas kredīta izmaksas, un rakstām par situācijām, kurās cilvēki nonāk, aizņemoties naudu.

Kredītbāze nav aizdevējs. Mēs neizsniedzam kredītu, nepiešķiram naudu, nepieņemam pieteikumus un nepieņemam lēmumu par to apstiprināšanu vai noraidīšanu. Mēs neesam arī kredīta starpnieks, kas iesniedz pieteikumu tavā vietā. Ja vēlies pieteikties, to dari aizdevēja mājaslapā, un lēmumu pieņem aizdevējs.

Mēs nesniedzam individuālas finanšu konsultācijas. Mūsu raksti ir vispārīga informācija. Lēmums par aizņemšanos ir personisks, un tas ir jāpieņem, izvērtējot savus ienākumus un esošās saistības, nevis paļaujoties uz vietnē redzamu tabulu.

Redakcijas komanda

Saturu veido trīs cilvēku komanda. Katram rakstam ir konkrēts autors, un raksta lapā ir norādīts, kurš to ir rakstījis un kurš pārbaudījis.

Ilze Bērziņa, galvenā redaktore

Ilze ir strādājusi Latvijas ekonomikas žurnālistikā vairāk nekā desmit gadus, no tiem sešus gadus rakstot par mājsaimniecību finansēm un patērētāju tiesībām. Viņa nosaka, par kādām tēmām rakstām, apstiprina rakstu struktūru un ir atbildīga par to, lai teksts nesolītu lasītājam vairāk, nekā aizdevējs var izpildīt. Ilze apstiprina arī katru izmaiņu vērtēšanas metodikā.

Mārtiņš Ozoliņš, finanšu analītiķis

Mārtiņš ir strādājis banku sektorā kreditēšanas riska novērtēšanā un pārzina, kā izskatās aizdevēja puse: kā tiek vērtēti ienākumi, kā tiek rēķināta GPL un kāpēc divi līdzīgi piedāvājumi var maksāt ļoti atšķirīgi. Viņš uztur aprēķinu modeļus, pārbauda visus skaitliskos piemērus rakstos un atbild par metodiku, kas aprakstīta lapā Kā mēs vērtējam.

Anete Kalniņa, faktu pārbaudītāja

Anete pārbauda katru rakstu pirms publicēšanas: vai minētie nosacījumi atbilst aizdevēja publicētajiem datiem, vai skaitļi ir pareizi noapaļoti, vai nav sajaukti aizdevēju nosaukumi un vai raksts nesola apstiprinājumu. Viņa uztur arī kļūdu žurnālu, kurā tiek fiksēts katrs lasītāja ziņojums un tā rezultāts.

Kā top viens raksts

Mēs nerakstām tekstu tāpēc, ka kāds atslēgas vārds izskatās izdevīgs. Katram rakstam ir jāatbild uz reālu jautājumu, ko cilvēks uzdod, kad viņam trūkst naudas vai kad viņš mēģina saprast līgumu. Process ir šāds:

1. Tēmas izvēle. Redaktore apstiprina tēmu un formulē, uz kuru konkrēto jautājumu raksts atbildēs.
2. Materiāla vākšana. Autors izmanto aizdevēju publicētos cenrāžus, standarta informācijas lapas, līgumu paraugus un Latvijas normatīvo regulējumu par patērētāju kreditēšanu.
3. Melnraksts. Tiek uzrakstīts teksts ar konkrētiem piemēriem un aprēķiniem, nevis vispārīgiem apgalvojumiem.
4. Analītiķa pārbaude. Mārtiņš pārrēķina katru piemēru un izņem apgalvojumus, kurus nevar pamatot.
5. Faktu pārbaude. Anete salīdzina katru minēto nosacījumu ar avotu.
6. Redaktores apstiprinājums. Ilze pārbauda toni: vai teksts neizdara spiedienu un vai riski ir nosaukti tikpat skaidri kā ieguvumi.

Raksts tiek publicēts tikai tad, kad visi seši soļi ir izieti. Ja kāds apgalvojums nav pārbaudāms, tas tiek izņemts, nevis mīkstināts.

Kā mēs pārbaudām faktus

Faktu pārbaudē mēs vadāmies pēc dažiem vienkāršiem noteikumiem. Skaitlis bez avota rakstā nenonāk. Katrs aizdevēja nosacījums tiek salīdzināts ar to, kas publicēts paša aizdevēja mājaslapā, nevis ar to, kas rakstīts citās salīdzināšanas vietnēs.

Katrs aprēķina piemērs tiek pārrēķināts otrreiz neatkarīgi. Ja divi rezultāti nesakrīt, piemērs tiek pārstrādāts. Visi maksājumu piemēri tiek marķēti kā piemēri, jo reālo summu nosaka aizdevējs.

Mēs īpaši uzmanīgi izturamies pret formulējumiem, kas varētu izskatīties kā solījums. Rakstos nedrīkst parādīties apgalvojumi, ka lasītājs aizdevumu saņems, ka apstiprinājums ir garantēts vai ka kredītvēsture netiek vērtēta. Pareizais formulējums vienmēr ir tāds, ka lasītājs var pieteikties, bet lēmumu pieņem aizdevējs. Kā tiek pārbaudīta kredītvēsture, skaidrojam rakstā par Kredītinfo pārbaudi.

Cik bieži saturs tiek atjaunots

Finanšu saturs noveco ātri, tāpēc mums ir fiksēts atjaunošanas grafiks. Katra raksta apakšā ir redzams pēdējās pārbaudes datums, un tas tiek mainīts tikai tad, kad raksts tiešām ir pārskatīts, nevis tikai formāli atjaunots.

Ja mainās kāds būtisks nosacījums, mēs nelabojam tikai tabulu, bet pārskatām arī rakstus, kuros šis nosacījums ir minēts. Aktuālākos aizdevēju datus vienmēr var pārbaudīt aizdevēju sadaļā.

Redakcijas neatkarība

Vietne pelna ar partneru komisiju. Lai tas neietekmētu saturu, redakcijas darbs ir nodalīts no komercijas puses. Autors, kurš raksta tekstu, nezina, kurš partneris maksā lielāku atlīdzību, un partneriem nav tiesību lasīt vai apstiprināt rakstu pirms publicēšanas.

Aizdevējs nevar nopirkt augstāku vietu salīdzinājumā, nevar pasūtīt pozitīvu rakstu un nevar pieprasīt kritikas izņemšanu. Ja aizdevējs nav apmierināts ar publicēto, tas var iesniegt faktu labojumu tāpat kā jebkurš cits lasītājs, un mēs to izvērtējam pēc tiem pašiem kritērijiem. Precīzi noteikumi ir aprakstīti lapā Atruna un partneru saites.

Kā ziņot par kļūdu

Ja pamani nepareizu skaitli, novecojušu nosacījumu, sajauktu aizdevēja nosaukumu vai formulējumu, kas skan kā solījums, lūdzam mums par to pateikt. Raksti uz redakcijas e-pastu, kas norādīts kontaktu lapā, un pievieno:

• raksta vai lapas adresi;
• citātu vai skaitli, kas šķiet nepareizs;
• ja iespējams, saiti uz avotu ar pareizo informāciju.

Mēs atbildam divu darba dienu laikā. Ja kļūda apstiprinās, mēs to izlabojam, pierakstām labojumu kļūdu žurnālā un, ja kļūda bija būtiska, norādām labojumu raksta beigās. Ja kļūda neapstiprinās, mēs paskaidrojam, uz kādu avotu balstās sākotnējais apgalvojums.

Mēs neatbildam uz jautājumiem par konkrētu pieteikumu statusu, jo mums nav piekļuves aizdevēju sistēmām. Šādos gadījumos jāsazinās tieši ar aizdevēju.