Kā pārbaudīt, vai aizdevējs ir licencēts Latvijā

Kāpēc licence maina visu

Licence nav formalitāte uz papīra. Tā ir atšķirība starp aizdevēju, kurš darbojas uzraudzībā, un kādu, kurš nedarbojas nekur. Un šī atšķirība kļūst redzama tieši tad, kad kaut kas noiet greizi.

Licencētam aizdevējam ir pienākums pirms līguma parādīt visas izmaksas, tostarp gada procentu likmi. Viņam ir jāizvērtē tava maksātspēja, nevis jāizsniedz nauda ikvienam. Viņš ir pakļauts uzraudzības iestādei, kurai vari sūdzēties bez advokāta un bez maksas. Un viņa līgumam ir jāatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likumam.

Nelicencētam aizdevējam nav neviena no šiem pienākumiem. Ja rodas strīds, tavā rīcībā paliek tikai tiesa, par saviem līdzekļiem. Tāpēc divas minūtes pārbaudes ir viens no izdevīgākajiem ieguldījumiem, ko vari veikt pirms parakstīšanas.

Kas Latvijā izsniedz licenci: PTAC, nevis FKTK

Šeit rodas visbiežākais pārpratums, un tas ir sastopams arī rakstos internetā. Licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai Latvijā izsniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Turklāt FKTK vairs neeksistē. Ar 2023. gada 1. janvāri tā tika integrēta Latvijas Bankā, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums zaudēja spēku. Ja kāds raksts joprojām iesaka pārbaudīt aizdevēju FKTK reģistrā, tas iesaka meklēt iestādē, kuras vairs nav.

Vienkāršs veids, kā to atcerēties:

Tāpēc, meklējot ātro kredītu izsniedzēju, pareizā vieta ir PTAC reģistrs.

Kā pārbaudīt divās minūtēs

Pārbaude ir bez maksas, nav jāreģistrējas un nav jānorāda personas dati. Soļi ir šādi.

1. Atver PTAC licenču reģistru: patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.
2. Meklē pēc uzņēmuma nosaukuma, nevis pēc zīmola. Tas ir svarīgākais solis, un tālāk paskaidrojam, kāpēc.
3. Pārbaudi, vai statuss ir aktīvs un vai licences numurs sakrīt ar to, kas norādīts aizdevēja mājaslapā.

Uzņēmuma nosaukums parasti atrodams mājaslapas kājenē vai sadaļā „Kontakti“, kopā ar reģistrācijas numuru. Zīmols un uzņēmums bieži atšķiras: viena un tā pati sabiedrība var strādāt ar diviem vai trim dažādiem nosaukumiem. Ja reģistrā meklē zīmolu, var neatrast neko, lai gan viss ir kārtībā.

Latvijas licences numurs izskatās šādi: NK-2016-042. Burti NK, gads, kārtas numurs. Ja mājaslapā redzi šādu numuru, to var pārbaudīt reģistrā vienā minūtē.

Aizdevējs un kredīta starpnieks nav viens un tas pats

Šo atšķirību ir vērts saprast, jo tā maina to, ar ko tu faktiski slēdz līgumu.

Aizdevējs aizdod savu naudu. Līgums ir starp tevi un viņu, un likmi nosaka viņš. Viņa licence ir formātā NK.

Kredīta starpnieks naudu neaizdod. Viņš nodod tavu pieteikumu vairākiem aizdevējiem, un galīgo piedāvājumu sagatavo kāds no tiem. Ar starpnieku tu parasti slēdz līgumu par starpniecības pakalpojumu, nevis aizdevuma līgumu. Starpnieki ir atsevišķā reģistrā, un viņu numurs sākas ar KS.

Neviens no diviem nav slikts pats par sevi. Starpnieks var būt ērts, jo ar vienu pieteikumu saņem vairākus piedāvājumus. Bet ir svarīgi zināt, kurš ir kurš, jo starpnieka reklamētā likme parasti ir viņa partneru likmju diapazons, nevis cena, ko nosaka viņš pats. Tāpēc, redzot „no 6,9 %“, ir vērts noskaidrot, kurš aizdevējs to piedāvā un ar kādiem nosacījumiem.

Mūsu ātrie kredīti Latvijā sarakstā katram ir norādīts, vai tas ir aizdevējs vai starpnieks, tieši šī iemesla dēļ.

Ārvalstu aizdevēji bez Latvijas licences

Ir gadījumi, kad aizdevējs PTAC reģistrā nav, un tomēr darbojas pilnīgi legāli. Tas nav pretruna, bet ir vērts saprast.

Eiropas Savienībā licencēta kredītiestāde var sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī, izmantojot vienoto tirgu. Piemēram, Latvijā strādā aizdevēji, kas ir licencēti kā bankas Maltā vai citur ES, un tiem nav atsevišķas Latvijas NK licences, jo tie darbojas pēc citas atļaujas.

Kā to atpazīt: šādi uzņēmumi mājaslapā parasti nosauc savu reģistrācijas valsti un uzraudzības iestādi. Ja mājaslapā nav ne Latvijas licences, ne skaidras norādes uz ārvalstu uzraudzību, tā jau ir brīdinājuma zīme.

Kas mainīsies 2027. gadā

Uzraudzības sistēma Latvijā ir sadrumstalota: šobrīd ar nebanku kreditētājiem saistītas funkcijas ir sadalītas starp vairākām iestādēm, tostarp PTAC, Latvijas Banku un Valsts ieņēmumu dienestu.

2026. gada 11. jūnijā Saeimas Budžeta un finanšu komisijai tika iesniegts likumprojekts, kas paredz nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai. Plānotais spēkā stāšanās datums ir 2027. gada 1. janvāris, ar pārejas periodu līdz 2028. gada 1. janvārim.

Kas tas nozīmē patērētājam praktiski. Pirmkārt, aizdevējiem, kuri jau ir licencēti, saskaņā ar likumprojektu nebūtu jāsaņem licence no jauna. Otrkārt, līdz izmaiņu spēkā stāšanās brīdim pareizā vieta pārbaudei paliek PTAC reģistrs.

Svarīgi: šis ir likumprojekts, nevis spēkā esošs likums, un Saeima to vēl skata. PTAC pati ir izmaiņām iebildusi. Tāpēc labākais, ko var darīt tagad, ir pārbaudīt aizdevēju tur, kur reģistrs ir šodien, un sekot līdzi, kā process attīstās. Par citām izmaiņām, kas nāk šajā jomā, rakstām sadaļā jaunie kredītu noteikumi.

Ko darīt, ja aizdevējs reģistrā nav

Ja esi pārbaudījis pēc uzņēmuma nosaukuma un reģistrācijas numura, un ieraksta nav ne kreditētāju, ne starpnieku reģistrā, un mājaslapa nenorāda arī ārvalstu uzraudzību, tad rīcība ir vienkārša: neparaksti.

Papildu brīdinājuma zīmes, kas mēdz nākt komplektā:

• Cena netiek parādīta pirms pieteikuma, un GPL nav minēts nekur.
• Tiek prasīts samaksāt kaut ko iepriekš, lai „apstiprinātu“ aizdevumu. Licencēts aizdevējs to nedara.
• Saziņa notiek tikai ziņapmaiņā, bez uzņēmuma nosaukuma un adreses.
• Tiek solīts garantēts apstiprinājums. Neviens aizdevējs to nevar solīt, jo maksātspēja ir jāizvērtē.

Ja jau esi parakstījis un rodas šaubas, sūdzību par licencētu aizdevēju var iesniegt PTAC. Un, ja galvenā problēma ir tā, ka maksājumi kļūst nepavelkami, sāc ar rakstu ko darīt, ja nevari atmaksāt kredītu, jo agrīna saruna ar aizdevēju parasti maksā mazāk nekā gaidīšana.