Kredīts ārzemēs strādājošajiem: kā pierādīt ienākumus, kas nāk no citas valsts

Kāpēc ārvalstu alga rada jautājumus

Latvijas aizdevējs, izvērtējot pieteikumu, parasti paļaujas uz datiem, kas ir pieejami vietēji: informāciju par ienākumiem valsts reģistros, kredītvēstures ierakstus un konta izrakstu. Cilvēkam, kurš strādā Latvijā, lielākā daļa šo datu ir automātiski.

Cilvēkam, kurš strādā ārzemēs, pirmie divi avoti bieži ir tukši. Alga netiek deklarēta Latvijā, tāpēc vietējā sistēmā ienākumu it kā nav. Tas nenozīmē, ka aizdevums nav iespējams. Tas nozīmē, ka pierādīšanas nasta pāriet uz tevi, un tieši sagatavošanās kvalitāte izšķir, vai lēmums būs pozitīvs.

Otrs iemesls jautājumiem ir piedziņa. Ja rodas problēmas, parādu atgūt no cilvēka, kurš dzīvo citā valstī, ir dārgāk un lēnāk. Daļa aizdevēju to kompensē ar mazāku maksimālo summu vai ar prasību pēc papildu dokumentiem.

Ko sagatavot pirms pieteikšanās

Praksē vislabāk strādā kombinācija no trim lietām.

Bankas konta izraksts par trim līdz sešiem mēnešiem. Tas ir svarīgākais dokuments. Aizdevējs tajā redz, ka alga ienāk regulāri, vienā un tajā pašā datumā, no viena un tā paša darba devēja. Regularitāte pārliecina vairāk nekā summas lielums.

Darba līgums vai darba devēja izziņa. Vēlams ar norādi, ka līgums ir beztermiņa vai vismaz spēkā vēl vairākus mēnešus. Ja dokuments nav latviešu vai angļu valodā, rēķinies, ka var tikt prasīts tulkojums.

Algas lapiņas. Tās apstiprina bruto un neto summu un parāda, ka konta ieskaitījums tiešām ir alga, nevis pārskaitījums no radiem.

Ja esi pašnodarbinātais vai strādā caur aģentūru, papildus noder nodokļu deklarācija par pēdējo gadu. Neregulāri ienākumi nav diskvalifikācija, bet tie prasa garāku vēsturi, lai aizdevējs redzētu vidējo līmeni.

Deklarētā dzīvesvieta, konts un valūta

Trīs tehniski jautājumi, kas visbiežāk aptur pieteikumu pēdējā solī.

Deklarētā dzīvesvieta. Liela daļa Latvijas aizdevēju nosacījumos prasa deklarētu dzīvesvietu Latvijā. Ja esi izdeklarējies, pārbaudi to pirms pieteikšanās, nevis pēc atteikuma.

Konts. Nauda parasti tiek ieskaitīta kontā, kas ir uz tava vārda. Daļa aizdevēju pieņem tikai Latvijas banku kontus, daļa pieņem jebkuru SEPA kontu Eiropas Ekonomikas zonā. Tas ir jautājums, ko ir vērts uzdot tieši.

Valūta. Ja alga ir mārciņās vai kronās, bet aizdevums ir eiro, valūtas kursa svārstības nes tu, nevis aizdevējs. Praksē tas nozīmē, ka ikmēneša maksājums var kļūt dārgāks, algai nemainoties. Ir vērts atstāt rezervi maksājumā, nevis rēķināt uz pēdējo eiro. Kā rēķināt pilnas izmaksas, nevis tikai procentu, ir izskaidrots rakstā Kas ir GPL.

Kāda summa un kāds termiņš ir reāls

Ārvalstīs strādājošajam pirmais aizdevums Latvijā parasti ir mazāks, nekā ienākumi ļautu. Tas nav sods, tas ir veids, kā aizdevējs iepazīstas ar klientu. Pēc pirmā laikā atmaksāta aizdevuma nākamā summa parasti ir lielāka.

Tāpēc, ja tu plāno lielāku pirkumu, ir jēga sākt ar mazāku saistību un to nokārtot precīzi. Tas veido vietējo kredītvēsturi, kas tev šobrīd, iespējams, vispār nepastāv.

Termiņa izvēlē ir viena lieta, ko ārzemēs strādājošie nereti novērtē par zemu: atgriešanās. Ja pastāv iespēja, ka tu pēc gada pārcelsies atpakaļ uz Latvijas algu, plāno maksājumu pēc Latvijas algas, nevis pēc pašreizējās. Pieejamos termiņus un ikmēneša maksājuma piemērus var apskatīt salīdzinājuma tabulā un pārrēķināt kalkulatorā.